Atbildes uz aprūpētāju jautājumiem

“Tikai ar šo brīdi es esmu pilnībā atzīta par aprūpētāju. To darīt nav viegli. Daudziem cilvēkiem ir vēl grūtāk, un viņi dara daudz vairāk nekā es. Ir tik daudz dažādu situāciju. Miljoniem cilvēku visā pasaulē tiek sniegta dažāda veida aprūpe.” – Rebeka, savas mammas Herietas aprūpētāja

Aprūpētājs vēlas nodrošināt tuviniekam iespējami vislabāko aprūpi. Lai atbalstītu jaunos aprūpētājus, TENA piedāvā plašu klāstu digitālo materiālu, tostarp ir visaptveroši norādījumi raksti, kas satur daudz padomu un praktisku ieteikumu. 

Aprūpe vienā dienā var ietvert daudzus uzdevumus. Turklāt katra diena ir atšķirīga, un brīžiem jādomā, kā ar to visu tikt galā. Var būt noderīgi izveidot aprūpes plānu, kas palīdzēs labāk kontrolēt situāciju. Aprūpes plāns ir dokuments, ko parasti izveido aprūpētājs, pats aprūpējamais un medmāsa vai veselības aprūpes speciālists. Katram aprūpes plānam jābūt individuāli pielāgotam. Parasti tur tiek iekļauti personas dati, medicīniskā informācija, labklājības mērķi un ikdienas, nedēļas, mēneša un gada uzdevumi (tie var aptvert tādas jomas kā administrācija, uztura un ūdens uzņemšanas vajadzības, medicīniskā aprūpe, sociālā aprūpe un psiholoģiskā aprūpe).

Aprūpes plāns kā plānošanas un organizēšanas līdzeklis palīdz saprast, ko un kad darīt. 

Pat harmoniskās ģimenēs cilvēks, kas ir kļuvis par galveno aprūpētāju, var izjust pārāk lielu atbildības slogu. Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atrisināt visus ģimenes konfliktus, lai nodrošinātu, ka tuvinieks saņem nepieciešamo aprūpi. Galvenais ir sagatavošanās un sadarbība. Lieliska iespēja sadalīt aprūpes pienākumus rodas tad, kad tiek sasaukta ģimenes sapulce un kopīgi izstrādāts aprūpes plāns. Centieties atklāti un godīgi pastāstīt ģimenes locekļiem, kurus aprūpes uzdevumus spēsiet izpildīt, bet kur ir nepieciešams atbalsts un ar ko citi var palīdzēt. Ja ģimenes nesaskaņas rada aizvien lielāku spriedzi, var būt nepieciešams pieaicināt kādu trešo personu, piemēram, padomdevēju vai starpnieku, kas palīdzēs atrisināt situāciju.

Pieaugot dzīves dārdzībai, ir svarīgi zināt, kāds finansiālais atbalsts ir pieejams aprūpētājiem. Pabalsti var būt īpaši noderīgi aprūpētājiem, kam ir nelieli ienākumi, un arī tiem, kas strādā vai ir pensijā. Aprūpētājiem paredzētais atbalsts pa valstīm atšķiras. Meklējiet tiešsaistē, lai uzzinātu vairāk par valsts finansējumu aprūpētājiem, un noskaidrotu, vai jums ir tiesības saņemt finansiālo atbalstu. Atsevišķās valstīs finansiālu atbalstu var sniegt arī veselības apdrošināšana vai slimokases. Tāpat ir iespēja sazināties ar aprūpētāju organizācijām un labdarības organizācijām, kas var palīdzēt vai norādīt, kur vērsties. Piemēram, dažās valstīs cilvēkiem ir tiesības saņemt zināmu finansiālu atbalstu, lai iegādātos izstrādājumus, kas paredzēti urīna nesaturēšanas aprūpei.

Jā, atsevišķos gadījumos var būt tiesības uz finansiālu atbalstu, ja tuviniekam ir sarežģītas vajadzības vai nepieciešama pilna laika aprūpe. Ir pieejamas vairākas iespējas, kas pa valstīm atšķiras, – sākot no palīdzības saistībā ar mājsaimniecības izdevumiem un beidzot ar pensijas atbalstu. Plašāku informāciju iegūstiet valdības tīmekļa vietnē, kur var uzzināt vairāk par finansiālo atbalstu pilna laika aprūpētājiem, vai sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai medicīnas speciālistu.

Rūpējoties par kādu, jāgādā, lai aprūpējamam cilvēkam būtu ērta un droša vide. Iespējams būs jāpielāgo mājas vide, lai līdz minimumam samazinātu risku aprūpējamā veselībai un drošībai. Piemēram, ja aprūpējamais cilvēks spēj tikai daļēji kustēties vai nevar stabili stāvēt, varbūt vajadzēs uzstādīt aizsargmargas pa māju vai kāpņu pacēlāju, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Pārliecinieties, ka māja ir aprīkota atbilstoši aprūpējamā personīgajām vajadzībām. Tāpat var apsvērt iespēju pievienot papildu apgaismojumu, lai nodrošinātu labāku objektu redzamību tuvinieka ceļā. Samazinot risku aprūpējamā mājoklī, krietni tiks atvieglota arī aprūpētāja dzīve. Ja rūpējaties par tuvinieku savā mājā, ar vairāki veidi kā savu mājokli pielāgot tā, lai tas neizskatītos pēc slimnīcas. Uzziniet vairāk padomu, kā padarīt māju pieejamāku, TENA norādījumos “Droša māja”.

Labam uzturam un pietiekamai ūdens uzņemšanai ir būtiska nozīme saistībā ar daudziem un dažādiem veselības aspektiem. Aprūpējamais tuvinieks var būt atkarīgs no jums ne vien, lai tiktu nodrošināts ēdiens un dzēriens, bet arī palīdzība ēšanas un dzeršanas laikā. Par uzturu un ūdens uzņemšanu nav vienotas pieejas. Tāpēc ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai veselības aprūpes speciālistu, kurš spēs palīdzēt izstrādāt pielāgotu plānu, kas ļaus saglabāt tuvinieka fizisko veselību. 

Aprūpe var būt saistīta ar biežu cilvēka pacelšanu, pārvietošanu un noliekšanos. Iespējams, būs jāpalīdz aprūpējamam iekāpt gultā vai izkāpt no tās, vai jāpalīdz saģērbties. Fiziska palīdzība un atbalsta sniegšana var būt biedējošs uzdevums, tāpēc jāraugās, lai, ceļot tuvinieku, tiktu izmantota pareiza tehnika, kas pasargātu savu veselību un drošību. Vispārējie noteikumi:

• Nekad neceliet cilvēku augstāk par pleciem
• Pirms tiek veikta pārvietošana, stāviet stabili un stingri turiet aprūpējamo
• Turiet cilvēku pēc iespējas tuvāk sev, lai atvieglotu pacelšanu
• Jautājiet ārstam vai medicīnas speciālistam profesionālu padomu par to, kā pacelt tuvinieku atbilstoši viņa vajadzībām un novērst nelaimes gadījumus

Mājoklī var uzstādīt arī tādus palīglīdzekļus kā paaugstināts tualetes poda sēdeklis, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu tuviniekam, kam ir kustību traucējumi. Vairāk informācijas par ergonomiskajiem palīglīdzekļiem var sniegt ārsts vai ergoterapeits.

Aprūpētājam var būt ļoti grūti sniegt atbalstu kādam, kam ir garīgās veselības problēmas. Ja raizes ir saistītas ar tuvinieka garīgo veselību un labklājību, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk meklēt veselības aprūpes speciālista palīdzību un padomu. Cilvēkam, kam ir garīgās veselības traucējumi, veģetatīvā distonija vai depresija, diagnozes nianšu izpratne var palīdzēt, sniedzot nepieciešamo atbalstu.

Garīgās veselības labdarības organizācija Mind piedāvā ļoti daudz materiālu, kas var palīdzēt rūpēties par cilvēku, kuram ir garīgās veselības problēmas. Rūpējoties par cilvēku, kam ir garīgās veselības problēmas, labi sākt ar sarunām un klausīšanos, tomēr reizēm tas nav iespējams. Ja tuviniekam ir grūti izteikties par garastāvokļa maiņām, var uzzīmēt vai izdrukāt kādas emociju kartītes, kas palīdz vienkāršā veidā raksturot jūtas.

Dažos gadījumos cilvēkam, kam nepieciešama palīdzība, var būt grūti pieņemt savu vajadzību realitāti. Mēģiniet noskaidrot, kāpēc cilvēki atsakās no palīdzības. Vai viņiem liekas, ka tas ir apgrūtinoši? Vai viņi baidās no pārmaiņām? Vai neatkarības zaudēšana ietekmē viņu garīgo veselību? Izprotot viņu perspektīvu un motivāciju, būs vieglāk piedāvāt stratēģiju, kas derētu abām pusēm. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par rūpīgi veidotu ieteikumu struktūru vai godīgu sarunu, ieteicams izmantot iejūtīgu pieeju, ja aprūpētājs sastopas ar pretestību.

Sniedzot aprūpi, pats svarīgākais ir ķermeņa valoda un balss tonis. Cilvēks, kam palīdzat, visticamāk, atspoguļos nepiespiestu, mierīgu un draudzīgu pieeju, tāpēc mēģiniet saglabāt mieru pat grūtos brīžos. Ja tuviniekam ir slikta diena, varat mēģināt novērst viņa uzmanību, pozitīvi runājot par to, kas viņam patīk, īpašām atmiņām vai par to, kas viņam patika agrāk.

Aprūpētājs var saskarties ar tuvinieka garastāvokļa maiņu vai sarežģītu uzvedību. Tas ir pavisam normāli, un bieži vien ar to var tikt galā, ļaujot ģimenes loceklim pabūt vienatnē, izrunāties, liekot smieties vai novēršot uzmanību – atkarībā no situācijas.

Parasti izaicinošas uzvedības novēršana ir labākā rīcība. Cilvēki, kuriem nepieciešama aprūpe, biežāk izjūt vientulību un garlaicību, kas veicina sliktu garastāvokli. Rosinot tuvinieku tikties ar ģimenes locekļiem un draugiem, un, ja iespējams, veltīt laiku tādām piesātinātām nodarbēm kā došanās pastaigās, dārzkopība, mīklu minēšana vai atjautības uzdevumu risināšana, izaicinošu uzvedību var samazināt līdz minimumam.

Ja garastāvokļa izmaiņas sāk atkārtoties vai izaicinoša uzvedība tiek novērota biežāk, ir svarīgi noskaidrot, kāpēc tā notiek. Un konsultējieties ar ārstu vai medicīnas speciālistu, ja nezināt, kā rīkoties.

Ja tuviniekam ir tāda slimība kā, piemēram, demence, izaicinoša uzvedība ir ļoti izplatīts simptoms. Kad tuvinieks kļūst dusmīgs vai agresīvs, nav nekas neparasts, ja pārņem aizvainojuma vai neapmierinātības sajūta, taču ir svarīgi atcerēties, ka šāda uzvedība ir saistīta ar slimību un nav cilvēka izvēle. Apsveriet, ko varat darīt, lai palīdzētu tuviniekam, neatkarīgi no tā, vai runa ir par ārsta iesaistīšanu vai ārējas palīdzības pieprasīšanu no sociālās aprūpes dienesta. 

Ir svarīgi atrast kādu, kam var atklāti stāstīt par savu pieredzi. Neatkarīgi no izolācijas sajūtas, kas bieži rodas aprūpētājam, savu izjūtu atklāšana uzticamam cilvēkam var palīdzēt tikt galā ar emocijām un rast nepieciešamo atbalstu. 

Tuvinieka aprūpe var būt saistīta ar pozitīvu un gandarījuma pilnu pieredzi. Tomēr tā var radīt arī daudzas problēmas. Tāpēc aprūpētājam ir svarīgi rūpēties par savu garīgo veselību un labklājību. Būtiski ir ēst uzturvielām bagātus ēdienus, kārtīgi uzņemt nepieciešamo ūdens daudzumu, pietiekami gulēt un vingrot, saglabāt aktīvu sabiedrisko dzīvi un neaizmirst par savām personīgajām vēlmēm ārpus aprūpes pienākumiem.

Neviena aprūpes situācija nav viegla. Aprūpētājs ir tikai cilvēks, un ir dabiski dažkārt just pārgurumu vai spēka izsīkumu. Ir svarīgi zināt, ka palīdzības lūgšana draugiem vai ģimenes locekļiem nav vājuma pazīme. Gluži pretēji, tā ir iespēja iegūt brīvo laiku atpūtai. Un tā, savukārt, dos enerģiju, kas ir vajadzīga, lai rūpētos par tuvinieku. Vairākas izplatītas aprūpētāju minētas raizes:

• Spriedzes sajūta un raizes par tuvinieku
• Centieni atrast laiku sev un aktivitātēm, kas patīk
• Izolētības un vientulības sajūta
• Raizes par naudu
• Miega problēmas
• Vainas vai vilšanās sajūta

Ja pieredzat kaut ko no iepriekš minētā, ir svarīgi pietiekami atpūsties, kā arī pastāstīt par savām raizēm ģimenes loceklim vai draugam. 

“Parasti cilvēki redz tikai smaidošu Simonu. Un lielākajai daļai patīk redzēt smaidošo Simonu, jo tādi esam. Mums patīk priecīgi cilvēki. Mēs negribam, lai kāds mums liktu izjust bezcerību.” – Simona, sava vīra Džeimsa aprūpētāja

Ja uzņematies tuvinieka primārā aprūpētāja pienākumus, citiem jums tuviem cilvēkiem var būt grūti saprast, cik liela ir atbildība un ar kādiem ikdienas izaicinājumiem nākas saskarties.

Lai gan tas nav viegli, necentieties vienmēr smaidīt, ja izjūtat nomāktību. Mēģiniet runāt ar saviem ģimenes locekļiem, lai viņi zinātu, kad jums ir grūti vai nepieciešama papildu palīdzība. 

“Pagājušajā nedēļā mēs pārcēlāmies. Vajag izplest spārnus un lidot. Tagad man ir sava ģimene, bet mums vienmēr būs ciešas attiecības. Es negribu, lai mammai un tētim būtu sajūta, ka mēs vienkārši aizejam un vairs nepalīdzēsim. Mēs vienmēr būsim blakus, lai palīdzētu, kad vien varēsim.” – Hloja, savas māsas Fēbes aprūpētāja

Aprūpētāja loma nedrīkst pārņemt visu dzīvi. Ja nolemsiet sākt pildīt aprūpes pienākumus, tam nevajadzētu būt uz paša vēlmju un sapņu rēķina. Jūtot, ka nepieciešams laiks sev vai nevarat veikt parastās ikdienas aktivitātes, piemēram, satikties ar draugiem vai atvēlēt laiku vaļaspriekam, tā ir zīme, ka, iespējams, jāpārskata savs aprūpes plāns un jāpiesaista citi uzdevumu un pienākumu pildīšanā. Ja tas nav iespējams, konsultējieties ar medicīnas speciālistu, kas palīdzēs saņemt papildu atbalstu.

Nav nekas neparasts, ka mainās attiecības ar tuvinieku vai jūtaties pavisam citādi – it īpaši, ja gados jauns cilvēks rūpējas par vecāku radinieku, piemēram, kādu no vecākiem vai vecvecākiem. Ikvienam grūtības vai pat mulsumu var radīt nepieciešamība pielāgoties lomu maiņai. Jābūt gatavībai pieņemt, ka sākumā varat justies neveikli, kad tuviniekam jāpalīdz nomazgāties vai apģērbties. Un mēģiniet atcerēties, ka ir svarīgi atvēlēt laiku arī sev un rūpēm par savu izskatu, neraugoties uz to, ka tuvinieks ir atkarīgs no jums. Lai uzzinātu vairāk par pieejamo atbalsta veidu gados jauniem vai jauniem aprūpētājiem, iepazīstieties ar TENA speciālistu ieteikumiem un padomiem par to, kas ir sagaidāms.

Urīna nesaturēšanu raksturo patvaļīgas urīna noplūdes. Ir vairāki urīna nesaturēšanas veidi.

• Urīna nesaturēšana stresa situācijās rodas, smejoties, klepojot vai šķaudot, un to bieži izraisa vāji muskuļi, kam jāatbalsta urīnpūslis un urīnizvadkanāls.
• Vajadzības urīna nesaturēšana jeb “pārmērīgi aktīvs urīnpūslis” raksturo biežu un pēkšņu vajadzību urinēt ar novēlotu brīdinājumu.
• Jaukta urīna nesaturēšana ir abu veidu kombinācija.
• Vīriešiem, kam ir palielināta prostata, var būt patvaļīgas urīna noplūdes tūlīt pēc urinēšanas, nakts urinēšana, vāja urīna plūsma vai vajadzība bieži apmeklēt tualeti.
• Patvaļīga urīna noplūde tūlīt pēc urinēšanas ir noplūde, kas notiek pēc urīnpūšļa iztukšošanas, biežāk ir vīriešiem, taču var būt arī sievietēm.

Aprunāšanās ar ģimenes ārstu var palīdzēt noteikt urīna nesaturēšanas veidu, ar kuru saskaras tuvinieks. Lai gan runāšana ar medicīnas speciālistu vislabāk var apstiprināt diagnozi, TENA piedāvā arī informāciju par dažādiem urīna nesaturēšanas veidiem un to, kā atbilstoši rīkoties aprūpētājam. Ja sapratīsiet, kad notiek urīna nesaturēšana un cik lielas ir urīna noplūdes, varat izmantot TENA izstrādājumu atlases rīku, lai atrastu piemērotu izstrādājumu urīna nesaturēšanas aprūpei. Tas palīdzēs efektīvāk pārvaldīt stāvokli un līdz ar to aprūpējamais jutīsies ērtāk un pārliecinātāk.

Urīna nesaturēšana nenozīmē, ka tuvinieks ir zaudējis kontroli. Galu galā ar urīna nesaturēšanu var saskarties ikviens. Ja tuvinieks vēl nav apmeklējis ārstu, piesakiet vizīti pēc iespējas ātrāk.

Pēc diagnozes apstiprināšanas, medicīnas speciālists varēs ieteikt urīna nesaturēšanas ārstēšanas vai pārvaldības paņēmienus. Parasti speciālisti vispirms iesaka vismazāk invazīvu risinājumu. Sākotnēji tas var ietvert dzīvesveida izmaiņas, fizioterapijas vingrinājumus vai medicīniskās ierīces (skatīt tālāk). Ja šīs iespējas nepalīdz, ārsts var nosūtīt pie cita speciālista.

TENA izstrādājumi ir veidoti ar mērķi palīdzēt viegli pārvaldīt urīna nesaturēšanu. Tie piedāvā maksimālu aizsardzību un komfortu. Mūsu 2018. gada lietojamības pētījums atklāja, ka izstrādājuma veidam ir nozīme, ja runa ir par laiku un pūļu ietaupīšanu izstrādājuma nomaiņas laikā.

Ja cilvēks, par kuru rūpējaties, cieš no urīna nesaturēšanas, ir ļoti svarīgi sekot līdzi izstrādājuma nomaiņas brīdim, tādējādi uzturot pietiekamu higiēnas līmeni. Gados vecākiem cilvēkiem āda ir trausla, un urīna nesaturēšana var padarīt to vēl vājāku.

Zinot, kā pareizi nomainīt tuvinieka izstrādājumu, process kļūs ātrāks un raitāks, un tas palīdz samazināt arī apmulsumu. Ja vēl aizvien nav pārliecības par to, kas darāms, konsultējieties ar speciālistu, kurš var parādīt, kā cieņpilni rūpēties par aprūpējamā cilvēka intīmo higiēnu.

Urīna nesaturēšanas aprūpei paredzēta atbilstoša izstrādājuma atrašana bieži vien ir puse no panākumiem. TENA norādījumi par izstrādājuma nomaiņu palīdzēs atrast labāko izstrādājumu tuvinieka vajadzībām. Varat arī izmantot TENA SmartCare nomaiņas indikatoru, lai palīdzētu saprast, cik bieži ir jāmaina urīna nesaturēšanai paredzētie izstrādājumi.

Lielākajai daļai cilvēku parastais urinēšanas reižu skaits dienā ir no 6 līdz 7 reizēm 24 stundu periodā. Par normālu uzskata iekļaušanos 4–10 reižu diapazonā. Lai ierobežotu tualetes apmeklējumus naktī, mēģiniet izvairīties no šķidruma dzeršanas 2–4 stundas pirms gulētiešanas.

Urīnceļu infekcijas (UCI) rodas, kad kaitīgie mikrobi nonāk apakšējos vai augšējos urīnceļos. UCI biežāk novēro cilvēkiem, kas cieš no urīna nesaturēšanas, turklāt sievietēm ir lielāka iespēja saskarties ar UCI nekā vīriešiem. Daudzi cilvēki, kas cieš no urīna nesaturēšanas, ir gados vecāki un var būt arī vārgi un vairāk pakļauti infekcijām. Saikne starp izkārnījumu nesaturēšanu un UCI ir vēl spēcīgāka. Augsta bakteriālā satura dēļ lielu inficēšanās risku rada fekālais piesārņojums.

Laba aprūpe nozīmē risinājuma pielāgošanu cilvēka īpašajām vajadzībām un vēlmēm. Katrā aprūpes plānā ir jānosaka piemērots tualetes apmeklējumu grafiks, piemērota izstrādājuma uzsūktspēja, veids un izmērs, kā arī pareiza nomaiņas procedūra, kas pielāgota konkrētā cilvēka specifiskajām vajadzībām. Ir ļoti svarīgi regulāri pārbaudīt tuvinieku un uzturēt tīru un veselīgu intīmās zonas ādu, lai novērstu UCI.

Lai samazinātu iespēju, ka tuviniekam attīstās UCI, aprūpētājs var izmantot tālāk minēto praksi.

• Pārliecinieties, ka tuvinieks dzer pietiekami daudz ūdens.
• Neļaujiet palikt mitros izstrādājumos (t.i., ar lielu urīna daudzumu).
• Izmantojiet urīna nesaturēšanas aprūpei paredzētos izstrādājumu, kas izgatavoti no materiāliem, kas uztur sausu ādu, piemēram, TENA paketes.
• Izstrādājiet tualetes apmeklēšanas ikdienas grafiku un pārliecinieties, ka tuvinieks pilnībā iztukšo urīnpūsli un zarnas ikreiz, kad ir vajadzība apmeklēt tualeti.
• Izvairieties no aizcietējumiem un caurejas. Nodrošiniet regulāru zarnu trakta iztukšošanu, piedāvājot gana daudz ūdens un pietiekami daudz šķiedrvielu.
• Pēc zarnu trakta iztukšošanas dzimumorgāni jānoslauka virzienā no priekšpuses uz aizmuguri, lai novērstu zarnu baktēriju nokļūšanu urīnceļos.
• Nekavējoties noņemiet ar fekālijām piesārņotos izstrādājumus no priekšpuses uz aizmuguri.
• Izvairieties lietot stipras iedarbības ziepes jutīgajā dzimumorgānu zonā, jo tās var izraisīt pH nelīdzsvarotību un ādas kairinājumu. Tā vietā izvēlieties maigus TENA Proskin care un ādas tīrīšanas līdzekļus ar zemu pH (pH 4,0–5,0). Tas ir īpaši svarīgi vecākai un jutīgai ādai
• Jutīgās ādas tīrīšanai lietojiet TENA mazgāšanas krēmu, bet papildu aizsardzībai – TENA barjerkrēmu.
• Pēc tīrīšanas un pirms jauna izstrādājuma uzlikšanas, maigi nosusiniet ādu, jo baktērijas vairojas mitrās vietās. Gādājiet, lai intīmajā zonā ādai tiktu nodrošināta gaisa apmaiņa, jo tā ir iespējams saglabāt ādas veselību.

Cilvēkiem novecojot, daudzas ar vecumu saistītas slimības var izraisīt urīna nesaturēšanu. Dažreiz var būt tikai atsevišķi negadījumi. Tomēr, ja pamanāt, ka tuviniekam biežāk jādodas uz tualeti, varbūt vajadzēs veikt kādus pasākumus, lai pārvaldītu urīna nesaturēšanu. Aprūpētājs var šo to darīt, lai pārvaldītu urīna nesaturēšanu ārpus mājas:

• Novērsiet nevajadzīgas noplūdes, ieviešot regulārus tualetes apmeklējumus.
• Konsultējieties ar profesionālu medicīnas darbinieku, lai iegūtu atbilstošu urīna nesaturēšanas diagnozi.
• Ierobežojiet diurētisko līdzekļu (kafijas, tējas, alkohola) dzeršanu, jo pārāk daudz kofeīna var radīt steidzamības sajūtu.
• Veiciniet uzturvielām bagātu diētu, kas atvieglo regulāru zarnu satura iztukšošanos (tādējādi novēršot fekāliju noplūdi).
• Vienmēr nēsājiet līdzi izstrādājumus, kas paredzēti urīna nesaturēšanas gadījumiem, piemēram, TENA.
• Dodoties ārpus mājas, vienmēr ņemiet līdzi rezerves maiņas apakšveļu/drēbes.
• Ja viņiem ir urīna noplūdes galvenokārt notiek naktīs, mēģiniet ierobežot šķidruma uzņemšanu vakarā pirms gulētiešanas (bet neļaujiet viņiem atūdeņoties).

Tā kā ir dažādi urīna nesaturēšanas aprūpei paredzēti izstrādājumu veidi, varētu rasties jautājums, kurš no tiem ir piemērotākais tuvinieka vajadzībām. TENA piedāvā dažādus urīna nesaturēšanas aprūpei paredzētus izstrādājumus, tāpēc nāksies izlemt, cik lielai uzsūktspējai un kādam aizsardzības līmenim tiem ir jābūt. Tāpat ir svarīgi ņemt vērā izmēru. Pārāk liels – būs noplūdes, pārāk mazs – būs neērti tuviniekam. Varat izmantot TENA izstrādājumu atlases rīku, kas palīdzēs izlemt, kāds izstrādājuma izmērs un veids ir piemērots konkrētajai situācijai.

TENA izstrādājumus var atrast lielākoties aptiekās. Lielveikali parasti piedāvā TENA pamata klāstu, savukārt aptiekām parasti ir plašāks piedāvājums. Ja aptiekas noliktavā nav konkrētā TENA izstrādājuma, tā var jūsu vajadzībām to pasūtīt no vairumtirgotāja. TENA izstrādājumus var iegādāties arī tiešsaistē.

Lai gan aprūpe nekad nav bez problēmām, tuvinieka pieskatīšana ir saistīta ar daudziem elementiem, kas sniedz gandarījumu. TENA vēlas sniegt atbalstu, lai jūs kļūtu par labāku, pārliecinātāku un priecīgāku aprūpētāju. Izmantojot savu bagāto pieredzi urīna nesaturēšanas aprūpes un ādas kopšanas jomā, vēlamies sniegt jums padomu un atbalstu, kas aptver visus aprūpes aspektus. Uzziniet vairāk par tuvinieka aprūpi ar TENA.

Ādas jutīgumu var ietekmēt daudzi faktori. Novecojot āda dabiski zaudē taukus, tāpēc kļūst plānāka un vājāka, un tas nozīmē, ka iegriezumi un skrāpējumi dzīst lēnāk. Labas ziņas ir tādas, ka tuvinieka ādu ir iespējams saglabāt veselīgu un bez bojājumiem, izmantojot Ādas veselības alianses apstiprinātos īpaši jutīgai ādai paredzētos izstrādājumus. Lai uzzinātu vairāk par jutīgas ādas kopšanu, iepazīstieties ar TENA higiēnas uzturēšanas ieteikumiem.

Ar urīna nesaturēšanu saistīts dermatīts (Incontinence associated dermatitis, IAD) ir dermatīta forma, kas attīstās, ādai saskaroties ar urīnu vai fēcēm. Lai palīdzētu saglabāt intīmās zonas ādas veselību, pārliecinieties, ka ievērojat tualetes higiēnu un laicīgi maināt izstrādājumus saskaņā ar aprūpes plānu. Negadījumi tik un tā var notikt, tāpēc regulāri pārbaudiet tuvinieku, lai pārliecinātos, ka aprūpējamais ir tīrs un jūtas ērti. Intīmās zonas ādas higiēnas uzturēšana ar TENA ādas kopšanas līdzekļiem un labu ādas kopšanas rutīnu var palīdzēt nodrošināt, ka āda ir vesela un aizsargāta. Katru dienu novērojiet ādu un pārbaudiet, vai nav apsārtuma, niezes vai ādas kairinājuma, kas var būt IAD pazīmes. Arī labākās prakses ādas kopšana, adekvāta asinsrite un gaisa apmaiņa, laba barošana un mitrināšana var saglabāt veselīgu ādu dzimumorgānu zonā.

Izgulējumi – pazīstami arī kā spiediena radīti ievainojumi – ir ādas un pamatādas audu ievainojumi, ko rada ilgstošs spiediens uz ādu. Ja tuvinieks ir gulošs vai nekustīgs, visticamāk, radīsies izgulējumi. Labi, ka ir iespēja kaut ko darīt, lai novērstu šādas problēmas un mazinātu diskomfortu. Bieži mainiet tuvinieka pozīciju, jo tas var mazināt spiedienu uz ādu. Varbūt ir vērts atvēlēt līdzekļus, lai iegādātos speciālus spilvenus vai matračus, kas paredzēti spiediena mazināšanai. Ādu var pasargāt no izgulējumiem, regulāri mainot urīna nesaturēšanas gadījumiem paredzētos izstrādājumus un izmantojot aizsargkrēmus. Neaizmirstiet bieži pārbaudīt aprūpējamā cilvēka ādu, lai laicīgi pamanītu, vai nav brīdinājuma pazīmju, kas liecinātu par spiediena ievainojumiem vai ar urīna nesaturēšanu saistītu dermatītu.