Kā tikt galā ar emocijām, kas saistītas ar aprūpi

Gandrīz 2 cilvēki no 5 atzīst, ka nezina, kur meklēt atbalstu, kad kļūst par aprūpētāju, un tas ietver arī emocionālu atbalstu.¹

Ir normāli izjust emociju sajaukumu, rūpējoties par citu cilvēku, jo aprūpe var prasīt daudz fiziskā un garīga spēka. Tomēr, neraugoties uz visām problēmām, ir svarīgi atcerēties, ka aprūpe var sniegt arī lielu gandarījumu.

Turklāt sniedzot tuviniekam iespējami vislabāko aprūpi, jums ir jāpārliecinās, ka par prioritāti izvirzāt savu labklājību un laimi. Ja atklājat, ka aprūpe pārāk smagi ietekmē jūsu garastāvokli un garīgo veselību, iespējams, ir pienācis laiks paņemt pārtraukumu.

Šeit ir izceltas dažas emocijas, ko piedzīvo aprūpētāji, un padomi un ieteikumi, kā tikt galā.

1. Pārvarēt vilšanos

Iespējams, jums diezgan daudz laika jāvelta bērniem un jālīdzsvaro rūpes par ģimeni ar jauniem pienākumiem, proti, rūpēm par vecāka gadagājuma radinieku, kam ir demence. Nav viegli izprast ģimenes locekļa jauno uzvedību, turklāt var būt apgrūtinoši tikt galā ar aizmāršību, ko izraisa viņa stāvoklis.

Tā kā pastāv cieša saikne ar aprūpējamo, ir normāli, ka jūsu garastāvokli ietekmē arī cilvēks, par kuru rūpējaties. Dažreiz varat just neapmierinātību, ka atkal jāatkārto viens un tas pats, it īpaši, ja tuvinieks visu laiku kaut ko aizmirst.

Atgādiniet sev, ka darāt visu iespējamo un ka ir normāli izjust negatīvas emocijas. Ja dažkārt pārņem negatīvas izjūtas, mēģiniet nevainot sevi. Jūs abi esat pilnīgi jaunā situācijā, kurā ir dabiski piedzīvot vilšanos. Šādā gadījumā ir noderīgi pārdomāt savas sajūtas un mēģināt paskatīties uz situāciju objektīvāk, padomāt, ko varētu darīt, lai izvairītos no situācijām, kas izraisa negatīvas reakcijas, tad būs vieglāk reaģēt mierīgi un kontrolēti. Lūdziet palīdzību, ja tā ir nepieciešama.

2. Tikt galā ar skumjām

Ja aprūpējat savu gados vecāku partneri vai kādu sev tuvu cilvēku, iespējams, izjutīsiet skumjas vai bēdas par visu to, ko vairs nevar darīt kopā. Tāpat, rūpējoties par cilvēku, kam ir demence, var būt skumjas arī par to, ka ir zudušas atmiņas, ar kurām savulaik dalījāties. Aprūpes laikā atklājas daudzas emocijas, un ir viegli izjust skumjas vai līdzjūtību pret cilvēku, par kuru rūpējaties. Brīžiem varat justies bezcerīgi un pat bezpalīdzīgi, un tas ir normāli, ka laiku pa laikam acīs sariešas asaras.

Aprūpētājam var būt lielāks depresijas risks, tāpēc ir svarīgi rūpēties par savu, kā arī par tuvinieka garīgo veselību. Ieteicams meklēt palīdzību un atbalstu no citiem – ģimenes locekļiem, draugiem, vietējās kopienas vai valsts sociālajiem dienestiem. 

3. Tikt galā ar vainas sajūtu

Vainas sajūta aprūpētājiem izpaužas dažādos veidos. Tā varētu būt vainas apziņa par to, ka varējāt darīt vairāk, lai pasargātu savu tuvinieku no saslimšanas. Varbūt dusmojaties vai jums trūkst pacietības attiecībā pret personu, par kuru rūpējaties. Vai varbūt pārņem vainas sajūta par to, ka baudāt laiku kopā ar draugiem.

Šādos brīžos būs jāiemācās sev piedot. Jūs esat tikai cilvēks. Un pat tad, ja jums ir daudz enerģijas, nevarat paveikt visus darbus. Mēģiniet pieņemt, ka gadās kļūdas, kas ir ārpus jūsu kontroles, un atļaujiet sev nebūt ideālam. Mums visiem ir nepieciešams laiks sev, un, ja izjūtat nomāktību savas situācijas dēļ, ir svarīgi veltīt laiku sev, lai būtu enerģija turpināt sniegt radiniekam vislabāko aprūpi. Nav nepareizi prioritāti piešķirt savām vajadzībām, tāpat kā savu tuvinieku vajadzībām.

4. Kauna sajūtas pārvarēšana

Ja aprūpējat cilvēku, kam nepieciešams daudz palīdzēt, būs brīži, kuros varat piedzīvot kauna sajūtu, piemēram, palīdzot tuviniekam ar higiēnu vai palīdzot apģērbties. Tualetes lietošanas paradumi ir personiska lieta, taču var daudz ko darīt, lai atvieglotu situāciju abām pusēm.

Aprūpējamais var justies neērti, kad jāpasaka, ka nepieciešams doties uz tualeti, vai arī nesaprast urīnpūšļa signālus. Pievērsiet uzmanību pazīmēm, kas liecina par nepieciešamību doties uz tualeti, un vajadzības gadījumā palīdziet. Iedrošiniet aprūpējamo cilvēku labā un cienīgā veidā, lai radītu uzticību un stiprinātu savstarpējo saikni un palīdzētu neuztraukties.

Ja tuvinieks spēj patstāvīgi pārvietoties, varbūt vajadzēs sniegt tikai nelielu palīdzību. Ja nepieciešams vairāk palīdzēt, nomainot urīna nesaturēšanas gadījumiem paredzēto izstrādājumu, noteikti saglabājiet cieņu un privātumu. Par laimi, TENA piedāvā daudz padomu par to, kā citiem palīdzēt gadījumos, ja ir urīna nesaturēšana un jānodrošina intīmās zonas higiēna. Iepazīstieties ar mūsu higiēnas procedūru veikšanas ieteikumiem.

Rūpējoties par kādu citu, ir svarīgi zināt, kad lūgt palīdzību. Ja vēlaties sniegt savam tuviniekam iespējami vislabāko aprūpi, mēģiniet atrast citus, kas jūs var aizstāt, – cilvēkus, kas var pārņemt jūsu pienākumus, kad esat noguris vai nepieejams. Viņi varētu palīdzēt iegādāties pārtiku vai paveikt mājas darbus, piemēram, uzkopt vai palīdzēt nokļūt pie ārsta. Aprūpes darba dalīšana ar ģimenes locekļiem un draugiem ir labs veids, kā nepieļaut, ka rūpes kļūst milzīgas.

Ja jums ir tāda iespēja, profesionāla atbalsta nodrošināšana var būt ļoti noderīga. Piemēram, apsveriet iespēju nolīgt:

• medmāsu, kas jums palīdzētu mājās
• uzņēmumu, kas piegādā maltītes uz mājām
• palīgu mājās, kas palīdzēs paveikt mājas darbus

Ja tas nav iespējams, mēģiniet saņemt sociālās aprūpes atbalstu no pašvaldības. Vēl viens labs veids, kā rūpēties par savu emocionālo labklājību, ir uzturēt kontaktus ar aprūpētāju kopienām vai atbalsta grupām, kā arī ar medicīnas iestādēm vai vietējām organizācijām.

Lai iegūtu papildu ieteikumus par to, kur var meklēt atbalstu, šeit atradīsiet saišu sarakstu uz organizācijām.

1) TENA globālais pētījums par vispārējo iedzīvotāju attieksmi un informētību par ģimenē sniedzamo aprūpi. 2022. gada jūlijā tika organizēta aptauja ASV, Francijā, Kanādā, Lielbritānijā un Polijā, katrā no šīm valstīm intervējot vairāk nekā 1000 vīriešu un sieviešu, kas bija vecāki par 18 gadiem.