Šķiet, ka jūs atrodaties <country>

Lai apskatītu lokālo informāciju, dodieties uz TENA pārdošanas vietni.

Par demenci

Veca sieviete un jaunāka sieviete smejas; kā demence ietekmē tuvinieku

Par demences pazīmēm

Tuviniekam novecojot, viņš var kļūt aizmāršīgāks. Vai viegli apjūk. Varbūt vairs nespēj paveikt uzdevumus, kas agrāk šķita vienkārši izdarāmi. Šīs pazīmes var liecināt par demences sākumu — tas ir traucējums, kas bieži sastopams veciem cilvēkiem. Ir svarīgi to atcerēties un uzzināt par tuvinieka veselības stāvokli pēc iespējas vairāk. Izpratne par to, ar ko tuviniekam nākas saskarties katru dienu, palīdzēs jums sniegt vislabāko aprūpi. Par demenci vairāk varat uzzināt tālāk — mūsu partnera Demences forumā

Kas ir demence?

“Demence” ir vispārīgs termins, ar ko apzīmē smadzeņu bojājuma izraisītu simptomu klāstu. Tā var izpausties dažādos veidos atkarībā no tā, kura smadzeņu daļa ir skarta. Parasti ir traucēta cilvēka atmiņa un spēja plānot un veikt ikdienas uzdevumus. 
 
Negatīvi tiek ietekmētas arī valodas prasmes, kā arī laika un orientācijas uztvere jeb t.s. kognitīvās spējas. Šai saslimšanai var būt raksturīgs arī satraukums, depresija un uzvedības izmaiņas. Minēto simptomu dēļ cilvēkiem ar demenci ir grūti dzīvot ierasto dzīvi bez tuvinieku palīdzības.
 
Termins “demence” raksturo vairāku simptomu kopumu, piemēram, atmiņas zudumu, garastāvokļa izmaiņas, saziņas un spriestspējas problēmas. Pastāv daudzi demences tipi. Visbiežāk sastopama Alcheimera slimība un vaskulārā demence.

Dažādi demences tipi

Demence lielākoties ir progresējoša: tas nozīmē, ka simptomi parādās lēnām un pakāpeniski kļūst smagāki. Ja tuviniekam parādās atmiņas problēmas vai citas domāšanas spēju izmaiņas, neignorējiet tās. Drīzumā vērsieties pie ārsta, lai noteiktu cēloni. Veicot profesionālu novērtējumu, var tikt konstatēta ārstējama slimība. Pat tad, ja simptomi norāda uz demenci, agrīna diagnostika ļauj maksimāli efektīvi izmantot pieejamās ārstēšanas iespējas, kā arī sniedz iespēju brīvprātīgi piedalīties klīniskos izmēģinājumos vai pētījumos. Tā arī dod vairāk laika turpmākās rīcības plānošanai.

Slimības

Demence nav atsevišķa slimība. Tas ir vispārīgs termins, ar ko apzīmē dažādus simptomus, kuru cēlonis var būt dažādas slimības un dažādu veidu bojājumi. Mēs esam izvēlējušies pievērsties piecām biežāk sastopamajām demences formām, tomēr īsumā pastāstīsim arī par dažām citām formām.  
 
Alcheimera slimība. Slimība pakāpeniski pasliktina saziņas spējas. Ļoti svarīga ir agrīna diagnostika.
 
Vaskulārā demence. Vaskulārā demence parasti straujāk vai mazāk strauji progresē pēc plaša vai viegla insulta. 
 
Frontotemporālā demence. Frontotemporālā demence ir viens no biežāk sastopamajiem deģeneratīvās demences veidiem.
 
Hantingtona slimība. Hantingtona slimība ir ļoti reti sastopama: ar to slimo tikai aptuveni 5 no katriem 100 000 cilvēku. 
 
Levi ķermenīšu demence. Tiek uzskatīts, ka Levi ķermenīšu demence veido aptuveni 2–20 procentus no visiem demences gadījumiem.
 
Jaukta tipa demence. Par jaukta tipa demenci tiek runāts tad, kad simptomi atbilst vairākiem demences tipiem. 
 
Sekundārās demences slimības. Par sekundārajām demences slimībām uzskatāmas aptuveni astoņdesmit slimības un traumas, piemēram, smadzeņu audzēji, alkoholisms un dažādu vielu trūkums.
 
Parkinsona slimība. Parkinsona slimību izraisa neiromediatora dopamīna trūkums, un tā tiek konstatēta 1,2–3 procentos demences gadījumu.

Kā sadzīvot ar demenci

Ziņa par demences diagnosticēšanu var būt satriecoša gan jums, gan jūsu tuviniekiem, un parasti tā tiek uztverta ļoti emocionāli. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka dzīve nebūt vēl nav beigusies. Dzīvē ir daudz iespēju un izaicinājumu pat tad, ja situācija ir sarežģīta. 
 
Lasiet vairāk vietnē dementiaforum.org.

What are cookies?

Lorem ipsum dolor sit amet lorem ipsum dolor sit amet lorem ipsum dolor sit amet.