Ērika stāsts

Lai gan es nesen jau otro reizi kļuvu par vectētiņu, es nekad nejutos vecs. Bet tad kādu vakaru viss mainījās, kad es sapratu, ka man ir urīna noplūde..

Lai gan es nesen jau otro reizi kļuvu par vectētiņu, es nekad nejutos vecs. Bet tad kādu vakaru tas viss mainījās - sapratu, ka man ir notikusi urīna noplūde.

Tas bija sāpīgi, tomēr sākotnēji es tajā neatzinos pat sev. 'Tā ir tikai īslaicīga problēma 'kanalizācijas sistēmā' es nodomāju 'Tas noteikti ir aukstā laika dēļ.' Tomēr problēma nekur nepazuda pat laikam kļūstot siltākam.

Vai tas bija veids kā mans ķermenis man teica, ka es kļūstu vecāks? Mans pašlepnums bija aizskarts, un es sajutos it kā vairs nebūtu īsts vīrietis.

Es pat sāku lietot savas sievas higiēniskās paketes, bet tās īsti nepalīdzēja - nepatīkams aromāts vienalga palika. Es nebiju par to pastāstījis savai sievai, tomēr viņai noteikti bija aizdomas. Turpināju noraidīt ielūgumus ciemos un vienmēr skrēju uz tualeti.

Drīz sāku nevēlēties iziet no mājas. Varbūt man vajadzētu ar kādu parunāt, bet ar ko? Ar ko gan es varētu runāt par kaut ko tādu?

Galu galā izlēmu, ka man pietiek un nolēmu atgūt kontroli par savu dzīvi. Nedaudz pameklēju internetā un biju pārsteigts par to cik bieži šī problēma ir sastopama.  Bija labi uzzināt, ka es neesmu vienīgais.

Pēc tam devos pie sava ģimenes ārsta. Viņš mani iedrošināja, ka es vēl aizvien varu dzīvot normālu dzīvi. Viņš ieteica līdzekļus, kas satur aromāta kontroles sistēmu, dažas izmaiņas diētā un pastāstīja par mazā iegurņa muskuļu vingrinājumiem.

Es ņēmu vērā viņa ieteikumus un tagad redzu rezultātus. Es biju tāds muļķis, ka to slēpu. No visa tā es iemācījos vienu lietu - nesaturēšana nedrīkst kontrolēt jūsu dzīvi.