Evas stāsts

Apmēram sešus mēnešus pēc tam, kad man piedzima dvīņi, es pamanīju, ka mana apakšveļa vienmēr ir mitra. Es nezināju kas notiek un biju pārāk apmulsusi, lai kādam par to teiktu. Bet tad kļuva sliktāk, un es sāku izvairīties no ciemošanās pie draugiem, lai nepieredzētu 'negadījumus.' Tā vietā es vienmēr uzstāju, lai viņi nāk pie mums, kur man vienmēr bija daži soļi līdz savai vannas istabai un liekie veļas komplekti. Viņi laikam nodomāja, ka man nepatīk kā viņi gatavo ēdienu!

Tomēr tad mana ģimene sāka kaut ko nojaust. Es izmantoju urīna uzsūkšanai vati un higiēniskās paketes, tomēr nekas nevarēja novērst nepatīkamo smaržu. Es pat atklāju, ka netuvojos savam vīram, vienmēr pārbaudu savu apakšveļu un esmu neiecietīga pret bērniem.

Es jutos kā noķerta lamatās, tomēr kad mana labākā draudzene Ērika uzaicināja mani ciemos, es izlēmu aiziet. Viņa arī nesen bija dzemdējusi, tādēļ mums bija daudz ko pārrunāt. Saunas laikā es aizrijos ar tēju un sāku klepot. Sev par šausmām es atstāju milzīgu pleķi uz Ērikas dīvāna!

Es jutos tik apkaunota, ka sāku raudāt. Tomēr Ērika izturējās vienkārši fantastiski. Viņai pēc dzemdībām bija radusies tā pati problēma. Viņa teica, ka tā ir bieži sastopama lieta izmaiņu dēļ, kuras ķermenis pieredz grūtniecības un dzemdību laikā. Viņa man pastāstīja par iegurņa muskuļu vingrinājumiem un speciālajiem ieliktnīšiem. Pēc nedēļām ilgiem pārdzīvojumiem, dzīvojot tajā visā, es pēkšņi jutos tā, it kā no maniem pleciem būtu noņemts milzīgs smagums. Es neesmu izārstējusies, tomēr turpinu veikt vingrinājumus un, tagad, skatoties uz saviem bērniem, es saprotu, ka nieka noplūdes ir sīkums.