Ilgtspēja tiek definēta kā 'Attīstība, kas apmierina tagadnes vajadzības, nekompromitējot nākošo paaudžu spēju apmierināt to vajadzības.' Tas ir mūsu vadošais princips visās mūsu darba jomās attiecībā uz nesaturēšanu.Ref - Brundlandes ziņojums “Mūsu kopējā nākotne” (1987)
SCA pastāv ar mērķi radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem, paaugstinot dzīves standartu saviem darbiniekiem, kā arī dodot ieguldījumu arī klientu, piegādātāju un valstu, kurās darbojas uzņēmums, ekonomikas, vides un sociālajā labklājībā. SCA fokusējas uz atjaunojamiem un pārstrādājamiem izejmateriāliem un cenšas piedāvāt videi draudzīgu produkciju un pakalpojumus. Tiem jāspēj apmierināt klientu un patērētāju vajadzības attiecībā uz funkcionalitāti, ekonomiku, drošību un ietekmi uz vidi.
Politikas izklāsts:
Laiki mainās, un mēs esam progresējuši tajā, kā mēs domājam par mūsu produkciju un tās ražošanu. Lai paskatītos uz produkciju pilnā apjomā, ir nepieciešams ņemt vērā dažādus produkcijas dzīves cikla posmus. Tas nozīmē, ka mēs jau no paša sākuma ievācam datus par dabas resursu ieguvi (t.i. nafta, izrakteņi, mežistrāde) un tad iekļaujam visus pārējos faktorus, kas attiecas uz produkcijas dzīves ciklu - ražošanu, izstrādi, transportēšanu, izmantošanu un utilizāciju. Izmantojot šādu visaptverošu skatu, kas bieži vien tiek saukts par 'no šūpuļa līdz kapam,' mēs izvairāmies no tā, ka pārliktu nastu no vienas dzīves cikla daļas uz otru, attiecībā uz vidi.
Lai izpētītu produkcijas dzīves ciklu, mēs izmantojam metodoloģiju, kas tiek saukta par Dzīves Cikla Izvērtējumu (LCA), kas ir plaši pieņemta industrijā un arī no uzraudzības iestāžu puses. ISO standarti 14040 - 14044 uzstāda principus un ietvaru kā izmantot LCA.
LCA jau vairāk kā 10 gadus tiek regulāri izmantots TENA produkcijas izvērtēšanā. 90to gadu sākumā mēs sākām veidot iekšējo LCA datu bāzi, un šobrīd īstenojam LCA katram jaunam produkcijas veidam kā integrālu attīstības procesa daļu.
Rezultāti, kas iegūti no LCA, parāda, ka būtiskākā slodze uz vidi notiek izejmateriālu ražošanas posmā. Tādēļ ir būtiski, lai mēs mūsu produkcijā izmantotu materiālus visefektīvākajā veidā, nekompromitējot produkcijas funkcijas un veicot nepārtrauktu dialogu ar piegādātājiem.
SCA izvērtē visas produkcijas ietekmi uz vidi, izmantojot Dzīves Cikla Izvērtējumu (skat. augstāk). Tas sniedz plašu perspektīvu attiecībā uz produkcijas ietekmi uz vidi, un nodrošina to, ka mūsu attīstība ir saprātīga attiecībā uz vidi. LCA rezultāti var tikt izmantoti vides marķēšanai, kas tiek saukta par Vides Produkcijas Deklarāciju (EPD). EPD ir starptautisks marķējums, kas pamatojas starptautiskajos standartos ISO 14025. Mēs izstrādājam vides faktu sarakstus visām mūsu produkcijas grupām, aprakstot produkciju un tajā izmantotos materiālus. Daži no šiem datiem tiek iegūti no LCA.
Mēs ticam, ka efektīva loģistikas sistēma ir vitāla mūsu vides politikas sastāvdaļa. Mēs pastāvīgi cenšamies attīstīt un uzlabot loģistikas sistēmu:
Iepakojumam ir jāfunkcionē pietiekoši labi, lai saglabātu produkcijas integritāti un pilnībā uzturētu tās īpašības. Ja produkcija ir bojāta un nevar tikt izmantota, visa enerģija un centieni, kas ielikti tās saražošanā, tiek izniekoti. Eiropā 'Iepakojuma direktīva' uzstāda likumdošanas standartu, kas jāievēro attiecībā uz iepakojumu.
Lielākajā skaitā gadījumu Eiropā iepakojuma materiālu savākšana un pārstrāde ir ražotāja atbildība. Tādēļ uzņēmums, kas izvieto produktu un tā iepakojumu tirgū, ir finansiāli atbildīgs par to, ka pārliecinās par atgūšanu videi visefektīvākajā veidā. Tā savākšanu un atgūšanu parasti veic bezpeļņas organizācijas, un tas tiek atspoguļots uz iepakojuma, kā, piemēram, Zaļais Punkts.
SCA ir iesaistīts Zaļā punkta shēmas ieviešanā gandrīz visās Eiropas valstīs. Tas nozīmē, ka mēs finansējam iepakojuma materiālu atgūšanu. Mēs arī pārliecināmies, ka produkcijas izstrādāšanas laikā, piegādātāju un materiālu izvēlē mūsu darbība notiek saskaņā ar 'ES iepakojuma un Iepakojuma atkritumu direktīvu'.
TENA nesaturēšanas ieliktnīšu klāsts parasti sastāv no sekojošiem materiāliem: absorbējoša vidusdaļa, kas sastāv no mīkstas masas un īpaši absorbējoša polimēra, jeb SAP, caurlaidīgs neausts slānis un polietilēna plēve vai arī elpojošs barjerslānis.
Šie slāņi ir salīmēti kopā, tiem tiek pievienotas papildus pretnoplūdes īpašības, tai skaitā elastīgi diegi visā izstrādājuma garumā un elastīga jostas daļa. Tāpat arī ir dažādi veidi kā piestiprināt produkciju, izmantojot līpošu sadaļu, jostu, āķus un cilpas.
Mīkstā masa
Mīkstā masa tiek ražota no koksnes un sastāv no celulozes šķiedrām. Tas ir atjaunojams dabas resurss, sadalās augsnē un parasti sastāda pusi no produkcijas svara. Visa mīkstā masa ir balināta, lai panāktu maksimālu absorbcijas spēju. Balināšanas procesā netiek izmantots parastais hlors(ECF), tādējādi netiek izmantota hlora gāze.
Īpašais absorbējošais polimērs tiek izgatavots no ļoti mazām baltām daļiņām, kuras var uzsūkt un noturēt ļoti lielus urīna daudzumus. Šī polimēra ķīmiskais sastāvs ir saistīts ar poliakrilātu,un to ražo no naftas.
Neaustais slānis ir plāns materiāls, kurš izskatās kā tekstils. Tā šķiedras var būt smalkas, raupjas, sintētiskas vai dabīgas. Neaustais slānis var tikt veidots dažādos veidos un izvietots uz dažādām virsmām. TENA produkcijā galvenokārt izmanto divus neaustā slāņa veidus, vai nu sapinot šķiedras vai saistot tās termālā veidā.
Polietilēna plēve mūsu higiēnas produkcijā darbojas kā šķidruma barjera. Polietilēna plēve dažos no TENA produkcijas veidiem var tikt laminēta ar neaustu slāni, lai izveidotu tekstila aizmugurējo malu.
Līme, kura tiek izmantota, lai salīmētu kopā komponentus, tiek saukta par 'karsto sakausēšanu,' un satur dažādus polimērus un sveķus. Sveķi, kurus mēs izmantojam, ir pilnībā sintētiski.
Elastīgās šķiedras, kuras tiek izmantotas TENA produkcijā, ir saražotas vai nu no poliizoprēna vai poliuretāna. Abi šie materiāli tiek ražoti no naftas vai dabasgāzes. TENA produkcijā nekad netiek izmantotas dabīgās gumijas šķiedras.
Mēs esam izstrādājuši TENA produkciju tā, lai to varētu pielāgot pastāvošajai atkritumu savākšanas metodei. Higiēnas produkti sastāda zemu kopējo atkritumu daudzuma daļu, kas tiek apstrādāti, un vienreizējās lietošanas higiēnas produkcijas atdalīšana parasti neko daudz nedod videi.
Izgāztuves vēl aizvien ir visizplatītākais veids visā pasaulē. Izgāztuvēm ir potenciāls izdalīt siltumnīcas efekta gāzes (tādas kā oglekļa dioksīdu un metānu), un tas ir vismazāk vēlamais atkritumu vadības veids. Izgāztuves iznieko resursus, jo materiāli, kuri tiek izmantoti, lai saražotu produkciju, netiek izmantoti no jauna vai atgūti. Eiropā likumdošana šobrīd virzās uz izgāztuvju aizliegšanu.
Sadedzināšana un enerģijas ieguve no izlietotās produkcijas ir vēlamākais atkritumu pārstrādes veids. 50% no visas produkcijas parasti sastāda mīkstā masa, kas skaitās bioloģiskā degviela. Šis enerģijas ieguves avots aizvieto fosilos degvielas veidus un tā rezultātā tiek iegūta tīrāka vide. Mūsu nesaturēšanas produkti nesatur materiālus vai ķīmiju, kas varētu veidot kaitīgos izmešus.
Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, lai higiēnas produkti tiktu izmantoti mājas kompostā, jo tas ir saistīts ar medicīnas atlikumu vai kaitīgu mikrobu izplatīšanos (dažās valstīs tas ir aizliegts). Lietotās nesaturēšanas produkcijas izmantošana industriālajā kompostā ir apgrūtināta. Plastisko daļu atdalīšana nozīmē to, ka būtu vajadzīgs uzstādīt īpašu tehniku, un tādējādi tas paaugstina enerģijas avotu izmantošanu. Alternatīva kompostam varētu būt bio-gazifikācija. Tā rada metāna gāzi, kuru varētu izmantot enerģijas nolūkiem.
Vienreiz lietojamo materiālu izmantošanas ietekme uz vidi, nostādot to pret atkārtoti lietojamo autiņbiksīšu izmantošanu, ir kļuvusi par diskusiju objektu. Dažkārt fokuss novirzās tieši un atkritumu ietekmi. Tomēr jebkuras produkcijas ietekme uz vidi ir jāizvērtē produkta pilna dzīves cikla kontekstā - no izejmateriālu izmantošanas, ražošanas, izmantošanas posma līdz pat utilizācijai. Izvēloties autiņbiksītes un pamatojoties tikai uz vienu no vides kritērijiem (kā atkritumu daudzums), tiek ignorēts citu nozīmīgu faktoru devums, kā gaisa un ūdens piesārņojuma vai nepārtrauktā enerģijas izmantošanas.
2005. gadā Lielbritānijā tika publicēts LCA ziņojums, salīdzinot ietekmi uz vidi attiecībā uz auduma autiņiem un vienreizlietojamajiem produktiem. Rezultāti parādīja, ka nav absolūta uzvarētāja vai zaudētāja, skatoties no vides skatupunkta. Abas iespējas rada emisiju un izmanto dažādus enerģijas, ūdens un izejmateriālu veidus. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka auduma autiņi patērē vairāk ūdens un rada vairāk emisijas ūdenī, nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes, kuras, savukārt, rada lielāku atkritumu daudzumu un patērē vairāk izejvielu.
Ieguvumi no vienreiz lietojamajām autiņbiksītēm gan pacientiem, gan institūcijām, sniedz daudz skaidrāku atbildi. Mūsdienīgi vienreizlietojamie produkcijas veidi ir augsti absorbējoši ar ļoti sausu virsmu, kas nozīmē, ka pacientam ir mazāks risks iegūt ādas iekaisumu. Tie palīdz samazināt aromātu un vajadzību pēc veļas mazgāšanas, samazinot izmaksas, kuras saistītas ar nesaturēšanu.
Atpakaļ